Sociālie pabalsti
Bāriņtiesa lemj:
Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.
Valsts sociālo pabalstu likuma16.panta 3.daļa nosaka, ka:
Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas īpašu lēmumu valsts sociālo pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu, vai pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu.
Kas jādara vecākam, lai bāriņtiesa lemtu par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem izmaksāšanu viņam:
Iesniegums tiek izskatīts mēneša laikā, ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, bāriņtiesa to var pagarināt Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā.
Bāriņtiesa lēmumu par valsts sociālo pabalstu, apgādnieka zaudējuma pensijas un atbalsta ar celiakiju slimiem bērniem, izmaksu pārtraukšanu personai, kura faktiski bērnu neaudzina, un izmaksāšanu personai, kura faktiski audzina bērnu vai izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu pieņem koleģiāli bāriņtiesas sēdē.
Nodokļu atvieglojumi
Ko darīt, ja jūs, kā nepilngadīga bērna vecāki, nevarat savstarpēji vienoties, kuram no Jums pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – nodokļa) atvieglojums: jūsu, jeb bērna vecāku, domstarpības par nodokļa atvieglojuma piemērošanu par bērna uzturēšanu izšķir bāriņtiesa un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu, kā rezultātā, nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu piemēro tam vecākam, jeb nodokļa maksātājam, kurš norādīts bāriņtiesas lēmuma nolemjošajā daļā.
Ja vēlaties, lai tiktu mainīta nodokļa atvieglojuma piemērošanas līdzšinējā kārtība, tad ar iesniegumu ir jāvēršas bāriņtiesā. Pēc nepieciešamo faktu konstatēšanas un administratīvā procesa dalībnieku uzklausīšanas bāriņtiesa nekavējoties izvērtē lietas apstākļus.
Tātad, bāriņtiesa vērtē, kurš no jums, jeb bērna vecākiem, sniedzot materiālu atbalstu bērna uzturēšanā vai īstenojot bērna ikdienas aprūpi, iegulda ievērojami lielākus līdzekļus bērna uzturēšanā. Tas nozīmē, ka katrai pusei ir svarīgi vākt un savlaicīgi iesniegt bāriņtiesā savus pierādījumus, jeb maksājumu apliecinošus dokumentu, un citus argumentus, kas apliecina jūsu materiālo ieguldījumu bērna vajadzību nodrošināšanai.
No tiesu prakses izriet, ka nodokļa atvieglojuma piešķiršanai noteicošais ir tas, kurš no vecākiem bērnu uztur jeb aprūpē ikdienā. Atvieglojuma piešķiršanu nevar ietekmēt ne vecāku ienākumu, tostarp darba algas, lielums, ne spēja vai nespēja maksāt tiesas piespriestos uzturlīdzekļus. Pilnīgi visus bērna izdevumus nevienā aprēķinā nav iespējams ietvert un bērna audzināšanas un aprūpes gaitā var rasties papildus neparedzēti izdevumi. Tam vecākam, kurš ikdienā rūpējas par bērnu un viņu audzina, izdevumi vienmēr ir lielāki nekā tam vecākam, kurš ar bērnu pavada mazāk vai nemaz laika. Bērna interesēs ir, lai tieši tas vecāks, ar kuru viņš dzīvo, saņemtu jebkādu papildus materiālu atbalstu no valsts, tajā skaitā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu vecākam, kuram radās papildus izdevumi sakarā ar nepieciešamību ikdienā audzināt un aprūpēt bērnu.
