Adopcija

Adoptēt bērnu var persona, sākot no 25 gadu vecuma. Starp adoptētāju un adoptējamo jābūt vismaz 18 gadu starpībai. Bērnu var adoptēt gan laulāts pāris, gan viena pati persona. Savukārt, ja personas dzīvo kopā un ved kopīgu saimniecību un nav reģistrējuši laulību, tad bērnu var adoptēt tikai viena no personām.

Adopcijas process notiek vairākos soļos:

• 1.solis - adoptētāja statusa iegūšana;
• 2.solis -  bērna pirmsadopcijas aprūpe un uzraudzība;
• 3.solis - prasības iesniegšana tiesā, adopcijas apstiprināšana un pēcadopcijas uzraudzība.

Ja esat nolēmuši un gatavojieties ģimenē uzņemt bērnu, tad dodieties uz bāriņtiesu, kuras darbības teritorijā deklarēta Jūsu dzīvesvieta, kurā varēsiet uzzināt atbildes uz Jums interesējošiem jautājumiem par bērna adopciju.

Vēršam uzmanību, ka adoptētājam personiski jāpiedalās visās bāriņtiesas pārrunās, uz kurām tiek aicināts, dzīvesvietas apmeklējumos, bāriņtiesas sēdēs.

Ar adopcijas procesu saistītās tiesiskās attiecības Latvijas Republikā reglamentē Latvijas Republikas Civillikuma 162.-176.pants (turpmāk – Civillikums), Civilprocesa likuma 259.-263.pants, Bērnu tiesību aizsardzības likums, Bāriņtiesu likums, Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr. 667 „Adopcijas kārtība" (turpmāk – Adopcijas kārtība).

 

1.solis - adoptētāja statusa iegūšana

Lai uzsāktu adopcijas procesu, persona, kura vēlas kļūt par adoptētāju, vēršas bāriņtiesā, kuras darbības teritorijā deklarēta personas dzīvesvieta, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz šādus dokumentus:

1. adopcijas pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, adoptētāja reliģiskā pārliecība, etniskā piederība un saziņas valoda, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, citi būtiski apstākļi, kas var ietekmēt adoptējamā bērna dzīvi kopā ar attiecīgo personu;
2. laulības apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), ja atrodas laulībā;
3. dokumenta kopiju, kas apliecina laulības šķiršanu (uzrādot oriģinālu), ja laulība šķirta;
4. dokumentu, kas apliecina nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
5. dzīvesgaitas aprakstu (CV);
6. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par personas pašreizējo veselības stāvokli, kā arī psihiatra atzinumu par personas psihiskās veselības stāvokli un narkologa atzinumu par personas atkarību no narkotiskām un psihotropām vai citām atkarību izraisošām vielām;
7. informāciju par ienākumiem;
8. tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju, ar kuru personai ir ierobežota rīcībspēja, ja personas rīcībspēja ir ierobežota;
9. tiesas sprieduma izrakstu vai apliecinātu noraksta kopiju par otra laulātā atzīšanu par pazudušu (bezvēsts promesošu), ja personas laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu).

 

Ja persona vēlas adoptēt otra laulātā bērnu, pieteikumam vēl pievieno:

adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), kā arī bērna vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

• otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;
• otrs vecāks ir miris.

• Aizbildnim ir tiesības adoptēt savu aizbilstamo. Adoptējot aizbilstamo, aizbildnis gala norēķinu nodod vienlaikus ar adopcijas pieteikumu bāriņtiesai. Bāriņtiesa pēc gala norēķina pieņemšanas līdz dienai, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu, pārstāv adoptējamā bērna tiesības un likumiskās intereses adopcijas jautājumos. Aizbildni no pienākumu pildīšanas atlaiž pēc tam, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu.

Ja aizbildnis vēlas adoptēt savu aizbilstamo, tad pieteikumam vēl pievieno:

adoptējamā bērna dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), kā arī bērna vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

• otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;
• otrs vecāks ir miris.

Pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas bāriņtiesa sešu mēnešu laikā izvērtē personas piemērotību adoptētāja statusam.

 

2. Izvērtēšanas laikā:

2.1. novērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu, tai skaitā noskaidro visu nedalītā saimniecībā dzīvojošo personu viedokli par bērna adopciju;

2.2. noskaidro personas ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē materiālo stāvokli;

2.3. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par adoptētāju un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;

2.4. ja adoptētājs pēdējo divu gadu laikā pastāvīgi (ilgāk par vienu gadu) ir dzīvojis ārvalstīs, bāriņtiesa pieprasa adoptētājam iesniegt informāciju par attiecīgās valsts sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personu;

2.5. noskaidro, vai personai nav ierobežota rīcībspēja;

2.6. nosūta personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību adopcijai;

2.7. nosūta personu apgūt adoptētāja mācību programmu (atkārtota mācību programmas apguve nav nepieciešama, ja persona vēlas adoptēt nākamo bērnu);

2.8. audžuģimenei, kura vēlas adoptēt savā audžuģimenē ievietoto bērnu, nav jāapgūst adoptētāju apmācības programma

Pēc personas atbilstības izvērtēšanas un ģimenes izpētes pabeigšanas bāriņtiesa potenciālos adoptētājus aicina uz bāriņtiesas sēdi, kurā vērtē administratīvajā lietā saņemto informāciju un procesa dalībnieku teikto, pieņemot atbilstošu lēmumu. Ja bāriņtiesa nolemj atzīt personu par piemērotu adoptētāja statusam, tā lēmumā norāda adoptējamo bērnu skaitu, vecumu un dzimumu.

Bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju ir spēkā 5 gadus no tā pieņemšanas dienas.

Bāriņtiesa 10 darba dienu laikā lēmumu nosūta Labklājības ministrijai.

Informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai adoptētājs varētu personīgi iepazīties ar bērnu un viņa dokumentiem. Adoptētājs piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas par adoptējamo bērnu informē ministriju par to, vai vēlas vai nevēlas personīgi iepazīties ar bērnu. Ja adoptētājs piecu darbdienu laikā neinformē ministriju par vēlmi personīgi iepazīties ar adoptējamo bērnu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.

Adoptētājs līdz adoptējamā bērna nodošanai aprūpē un uzraudzībā ar adoptējamo bērnu tiekas vismaz trīs reizes.

 

Ja adoptējamais bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa, izvērtējot adoptētāja atbilstību, vienlaikus novērtē adoptētāja un adoptējamā savstarpējās attiecības un lemj par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm

 

2.solis - adoptējamā bērna pirmsadopcijas aprūpe

1. Adoptētājs 10 darbdienu laikā pēc tam, kad viņš piekritis pirmsadopcijas aprūpei, iesniedz bāriņtiesā iesniegumu par adoptējamā bērna nodošanu viņa aprūpē un uzraudzībā.
2. Bāriņtiesa 15 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts adoptētāja iesniegums par adoptējamā bērna ņemšanu pirmsadopcijas aprūpē, lemj par pirmsadopcijas aprūpes kārtību un vietu Latvijā.
3. Bērnu pirmsadopcijas aprūpē nodod uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
4. Pēc adoptējamā bērna nodošanas pirmsadopcijas aprūpē bāriņtiesa veic ģimenes izpēti, tai skaitā noskaidro un izvērtē:

• adoptētāja un adoptējamā bērna personības iezīmes, saderību un savstarpējās attiecības;
• adoptējamā bērna attiecības ar citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām;
• adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
• adoptētāja spēju izaudzināt adoptējamo bērnu;
• adoptētāja un adoptējamā bērna savstarpējo piemērotību.

Ja adoptētājs 15 darbdienu laikā pēc ministrijas izsniegtās atļaujas personīgi iepazīties ar bērnu saņemšanas neinformē ministriju par vēlmi turpināt adopcijas procesu vai nav iesniedzis bāriņtiesā iesniegumu, ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz citam adoptētājam.

     5.  Bāriņtiesa noskaidro visu adopcijā iesaistīto personu viedokli par bērna adopciju:

• Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama:

1. ja vecākiem likumā noteiktā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;
2. ja vecāki ir miruši.

• Adoptējamā bērna vecāku un aizbildņa piekrišanu bērna adopcijai noformē atbilstoši Adopcijas kārtībā noteiktajam.

• Adoptējamais bērns, ja viņš ir sasniedzis 12 gadu vecumu, piekrišanu adopcijai noformē atbilstoši Adopcijas kārtībā noteiktajam;
• Ja adoptējamais bērns jaunāks par 12 gadiem, bāriņtiesa viņa atrašanās vietā veic pārrunas ar adoptējamo bērnu un noskaidro viņa viedokli un noformē sarunas protokolu.

 

     6. Adopcijas gadījumā bāriņtiesa lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi,  kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā.

    7.Bāriņtiesa pirmsadopcijas aprūpes termiņa beigās apkopo ģimenes izpētes rezultātus un izvērtē, vai adopcija šajā ģimenē ir adoptējamā bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu.

Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir adoptējamā bērna interesēs, tā pagarina pirmsadopcijas aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā un adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dokumentus iesniegšanai tiesā.

Ja adoptējamam bērnam vai adoptētāja ģimenei pirmsadopcijas aprūpes laikā ir nepieciešams atbalsts, bāriņtiesa un atbalsta centrs informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām.

Adoptētājiem ir pienākums nekavējoties ziņot savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim, ja pirmsadopcijas aprūpes laikā:

-) ir izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un adoptētāju vai citu nedalītā saimniecībā dzīvojošu personu;
-) ir plānota bērna izceļošana no valsts;
-) bērnam ir pasliktinājusies veselība vai ir konstatēti būtiski veselības traucējumi;
-) bērns ir cietis nelaimes gadījumā;
-) bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas;
-) bērns patvaļīgi aizgājis no ģimenes;
-) bērns ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu;
-) bērns ir miris;
-) adoptētāja rīcībā ir cita informācija, kas var būtiski ietekmēt turpmāko bērna pirmsadopcijas aprūpi.

 

3.solis - adopcijas apstiprināšana un pēcadopcijas uzraudzība

1. Adoptētājs triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par adopcijas atbilstību adoptējamā bērna interesēm, iesniedz tiesā prasības pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. Pieteikumā adoptētājs izsaka lūgumu tiesai apstiprināt bērna adopciju un lūdz atļaut veikt izmaiņas bērna dzimšanas reģistrā atbilstoši Civillikuma 172.pantā noteiktajam.
2. Adopciju apstiprina tiesa.
3. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.
4. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.
5. Pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa 2 gadus regulāri vērtē bērna aprūpi ģimenē viņa dzīvesvietā, lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē.
6. Kamēr bērns ir nepilngadīgs, adopciju nevar atcelt.
7. Adopciju var atcelt, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, ja adoptētais bērns un adoptētājs vienojas par adopcijas atcelšanu. Ja adoptētāji nepiekrīt, tad 18 gadus sasniegušais adoptētais var viens iesniegt pieteikumu tiesai par adopcijas atcelšanu.

 

Adoptētājam ir tiesības saņemt:

• Pabalstus:

1.Uzturnaudu vai pabalstu uzturam, kuru adoptētājam izmaksā bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājs atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpe:

Pirmsadopcijas aprūpes laikā bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam adoptētājam izmaksā:

• bērnu aprūpes iestāde, ja bērns atrodas bērnu aprūpes iestādē;
• pašvaldība, ja bērns atrodas audžuģimenē. Pašvaldība pārtrauc pabalsta izmaksu audžuģimenei adoptējamā bērna uzturam ar dienu, kad bāriņtiesa viņu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas aprūpes laikā pabalstu adoptējamā bērna uzturam adoptētājam izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa adoptējamo bērnu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē;
• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, ja adoptējamais bērns atrodas aizbildņa ģimenē. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārtrauc pabalsta izmaksu aizbildnim adoptējamā bērna uzturam ar dienu, kad bāriņtiesa adoptējamo bērnu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē. Pirmsadopcijas aprūpes laikā pabalstu adoptējamā bērna uzturam adoptētājam izmaksā ar dienu, kad bāriņtiesa viņu nodevusi pirmsadopcijas aprūpē.

Adoptējamā bērna uzturnaudas izmaksu adoptētājam pārtrauc:

• ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums par adopcijas apstiprināšanu;
• ar dienu, kad bāriņtiesa pieņem lēmumu par pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu.

2.Bērna adopcijas pabalstu;

3.Atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi;

4.Atlīdzību par bērna adopciju.

• Psiholoģisko atbalstu:

Ja adoptējamam bērnam vai adoptētāja ģimenei pirmsadopcijas aprūpes laikā ir nepieciešams atbalsts, bāriņtiesa un atbalsta centrs informē adoptētāju par tā saņemšanas iespējām. No 2019.gada 1.janvāra ārpusģimenes atbalsta centri piesaista jaunus adoptētājus, nodrošina mācības potenciālajiem adoptētājiem, nodrošina psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem un pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz atzinumu. Informāciju par visiem atbalsta centriem un to atrašanās vietu skatiet šeit.