Audžuģimene bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi uz laiku līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība, vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna pilngadībai.
Par audžuģimeni var kļūt laulātie, kā arī persona, kura nav laulībā. Viens no kritērijiem kļūšanai par audžuģimeni ir laulāto (personas) vecums – no 25 līdz 60 gadiem.
Ja laulātie (persona) vēlas kļūt par audžuģimeni, sākotnēji būtu jāpārliecinās, vai nepastāv Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumu Nr.354 “Audžuģimenes noteikumi” 14.punktā norādītie šķēršļi audžuģimenes statusa piešķiršanai.
Laulātajiem (personai) jāvēršas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā, jāiesniedz iesniegums, kā arī psihiatra un narkologa atzinumi. Bāriņtiesa izvērtē iesniegtos dokumentus, laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenē dzīvojošo personu savstarpējās attiecības, laulāto (personas) zināšanas un prasmes bērna aprūpē, izvērtē ģimenes materiālo stāvokli, dzīves apstākļus, informāciju no Sodu reģistra, kā arī citus lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus. Jāņem vērā, ka tiek vērtēta informācija ne tikai par laulātajiem (personu), bet arī par citiem ģimenes locekļiem.
Sākotnēji bāriņtiesa lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai. Ja laulātie (persona) tiek atzīti par piemērotiem audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātajiem (personai) ir pienākums noslēgt vienošanos ar pašu izvēlēto ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru par psihologa atzinuma, raksturojuma saņemšanu un psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanu.
Pēc bāriņtiesas lēmuma par piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai laulātajiem (personai) ir pienākums apgūt mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai. Pēc mācību programmas sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību.
Bāriņtiesa, ņemot vērā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra psihologa atzinumu, raksturojumu un informāciju par mācību programmas apguvi, veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.
Bērna ievietošana audžuģimenē:
Pirms bērna ievietošanas audžuģimenē, bāriņtiesa noskaidro bērna viedokli (ja bērns to ir spējīgs formulēt), ievēro bērna intereses un izvērtē, vai audžuģimene spēs pienācīgi parūpēties par bērnu.
Pirms bērna ievietošanas audžuģimenē, bāriņtiesa sniedz audžuģimenei pēc iespējas plašāku informāciju gan par bērnu, gan par bērna saskarsmi ar radiniekiem un citām bērnam tuvām personām. Pēc minētās informācijas saņemšanas audžuģimenei ir pienākums 10 dienu laikā personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.
Svarīgi ir izvērtēt bērna vajadzības un audžuģimenes spējas nodrošināt konkrēta bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību.
Audžuģimenē vienlaikus var ievietot ne vairāk par trim bērniem, taču normatīvie akti pieļauj izņēmumus.
No 2018.gada 26.jūnija Latvijā līdztekus audžuģimenēm darbojas arī specializētās audžuģimenes:
Specializētās audžuģimenes statusu nevar iegūt abās specializācijās vienlaicīgi. Kļūstot par specializēto audžuģimeni, tiek saglabāts arī audžuģimenes statuss.
