Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā.
Aizgādības tiesības ietver vecāku tiesības un pienākumus rūpēties (veikt aprūpi un uzraudzību) par bērnu un viņa mantu, pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, tai skaitā, tiesības noteikt bērna dzīvesvietu.
- Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu, izglītošanu un audzināšanu.
- Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
- Ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle.
- Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.
Vai arī:
- Vecākiem jānodrošina bērna uzturēšanu, kas ietver bērna ikdienas vajadzību, veselības aprūpes, audzināšanas un izglītošanas finansiālu nodrošināšanu. Šo saistību izpilde ir obligāts bērna pilnvērtīgas garīgās un fiziskās attīstības priekšnoteikums.
- Vecākiem jāgādā par bērna drošību, jāpasargā viņš no iespējama apdraudējuma, arī no tāda, ko varētu radīt trešās personas.
- Vecākam ir tiesības izvēlēties sava bērna dzīvesvietu gan plašākā ģeogrāfiskā nozīmē, proti, konkrētu valsti un/vai pilsētu, gan šaurākā nozīmē – konkrētu mājokli.
- Vecāks rūpējas par bērna mantu – uztur, saglabā un vairo to.
Aizgādība izbeidzas ar bērna vai vecāka nāvi, bērna adopciju vai aizgādības tiesību atņemšanu vecākam. Aizgādības tiesības var tikt arī pārtrauktas uz noteiktu laiku.
Aizgādību pār bērnu var pārtraukt bāriņtiesa, bet tikai ievērojot konkrētus likumā paredzētus nosacījumus un uz ierobežotu laika posmu, parasti ne ilgāku par vienu gadu. Latvijā šie nosacījumi ir izklāstīti Civillikumā (203.pants) un Bāriņtiesu likumā (22.pants) un tie ir:
- ir faktiski šķēršļi, kas liedz vecākam iespēju aprūpēt bērnu;
- bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos vecāka vainas dēļ;
- vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nenodrošina bērna aprūpi un uzraudzību;
- vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai, izņemot gadījumu, kad viņš kā laulātais ir devis piekrišanu tam, ka bērnu adoptē otrs laulātais;
- konstatēta vecāka vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu;
- vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības, nepildot tiesas nolēmumu lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja tas nodara būtisku kaitējumu bērnam
vai arī:
- vecāks nopietnu iemeslu dēļ nevar rūpēties par bērnu
- kompetentajām iestādēm ir pamatotas aizdomas, ka bērna dzīvība vai veselība ir apdraudēta, bērns netiek aprūpēts un uzraudzīts, cieš no vardarbības
- vecāks ir devis piekrišanu bērna adopcijai
- vecāks rada būtisku kaitējumu bērnam, nepildot tiesas nolēmumu, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām
Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu, rakstveidā informē vecāku:
- par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu, citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;
- par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu;
- par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem.
Ja aizgādības tiesības tiek pārtrauktas vienam no vecākiem, par bērnu rūpēsies otrs vecāks. Ja tas nav iespējams vai ja aizgādības tiesības ir pārtrauktas abiem vecākiem, bāriņtiesa lems par ārpusģimenes aprūpes (pie aizbildņa, audžuģimenē vai aprūpes institūcijā) nodrošināšanu bērnam.
Vecākam ir tiesības lūgt bāriņtiesu pārvērtēt situāciju un lemt par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu, ja apstākļi, kuru dēļ attiecīgais lēmums tika pieņemts, ir mainījušies.
Ja pārtrauktās aizgādības tiesības gada laikā nav iespējams atjaunot, bāriņtiesa var lemt par prasības celšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu vecākam. Šajā gadījumā tiks vērtēts:
- vai vecāka vainas dēļ ir apdraudēta bērna veselība vai dzīvība,
- vai vecāka bezdarbības vai rīcības dēļ var tikt apdraudēta bērna attīstība.
Normatīvie akti:
ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija
Administratīvā procesa likums
Bāriņtiesu likums
Bērnu tiesību aizsardzības likums
Civillikums (Pirmā daļa. Ģimenes tiesības)
Ministru kabineta .2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi"
