Aizgādnība - likumā noteikta forma tādas personas tiesību aizsardzībai un pienākumu realizēšanai, kuras rīcības spējas ir ierobežotas, kā arī mantas, kas palikusi bez pārvaldītāja aizsardzībai un saglabāšanai.
Aizgādnību personai un promesošas vai pazudušas personas mantai nodibina tiesa. Aizgādnību mantojumam un testamenta izpildīšanai nodibina notārs.
Personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu, kas palikusi bez pārvaldītāja, uztic aizbildņu vai aizgādņu gādībai, kuriem minētās personas un manta jāpārstāv.
Aizgādnis –persona, kura iecelta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu aizgādnībā esošās personas, promesošas vai pazudušas personas mantas, un mantojuma tiesību un interešu aizsardzību.
Kādos gadījumos tiek nodibināta aizgādnība
Aizgādnību nodibina:
- pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
- pār personām ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem steidzamos gadījumos bez rīcībspējas ierobežošanas;
- pār personām izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ vai pār personām, kuras alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā un kuru rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
- pār promesošu un pazudušu personu mantu;
- pār mantojuma masu;
- pār konkursa masu.
Personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību bez rīcībspējas ierobežojuma, ja:
- tas steidzami nepieciešams personas interesēs;
- traucējumi ir pārejoši;
- persona ar savu aktīvo darbību nespēj radīt sev kaitējumu.
- Tiesa pagaidu aizgādnību nodibina uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.
Pagaidu aizgādnību nodibina, ja tas ir vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses.
Kurš var iesniegt pieteikumu tiesā par personas rīcībspējas ierobežošanu
Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ un aizgādnības nodibināšanu var iesniegt pati persona, tās bērni, brāļi, māsas, vecāki, laulātais vai prokurors.
Pieteikumu par personas rīcībspējas ierobežošanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ iesniedz tiesā pēc šīs personas deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pēc šīs personas dzīvesvietas; ja persona ievietota ārstniecības iestādē, — pēc ārstniecības iestādes adreses.
Aizgādnim ir pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par rīcībspējas ierobežojuma apjoma pārskatīšanu ne retāk kā reizi septiņos gados no dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums par rīcībspējas ierobežošanu.
Bāriņtiesas darbības aizgādnības jautājumos
Bāriņtiesa ieceļ aizgādni:
- personai ar garīga rakstura vai citiem veselības traucējumiem, kurai rīcībspēju ierobežojusi tiesa;
- personai, kurai tiesa nodibinājusi pagaidu aizgādnību;
- personai, kurai rīcībspēju tiesa ierobežojusi izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai citu apreibinošo vielu pārmērīgas lietošanas dēļ;
- promesošas vai pazudušas personas mantai;
- testamenta izpildīšanai;
- mantojumam.
Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas intereses:
- lemj par tās laulības līguma slēgšanu;
- uzrauga, lai aizgādnis noteiktā termiņā iesniedz tiesā pieteikumu par obligāto rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu personai ar rīcībspējas ierobežojumu, kā arī sniedz tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu;
- informē prokuratūru, ja aizgādņa kavēšanās dēļ ir nepieciešama rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšana aizgādnībā esošās personas interesēs;
- izšķir domstarpības starp aizgādnībā esošo personu un tās aizgādni un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu.
- lemj par aizgādņa tiesību un pienākumu apjoma grozīšanu vai aizgādņa atcelšanu atbilstoši tiesas spriedumā par personas rīcībspējas ierobežojumu pārskatīšanu noteiktajam.
Bāriņtiesa, aizstāvot aizgādnībā esošās personas mantiskās intereses:
- lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt aizgādnībā esošajai personai piekritušo mantojumu;
- lemj par aizgādnībā esošajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;
- lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība nepārsniedz 14 000 euro) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;
- lemj par aizgādnībā esošajai personai piederoša nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 14 000 euro) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;
- lemj par īpašuma iegūšanu aizgādnībā esošajai personai;
- seko, lai aizgādnis nerīkojas ar aizgādnībā esošajai personai piederošu mantu bez bāriņtiesas atļaujas, ja tā saskaņā ar likumu ir nepieciešama;
- pārbauda, vai aizgādnis noskaidro aizgādnībā esošās personas viedokli un gribu un pārvalda mantu atbilstoši šīs personas interesēm un normatīvo aktu prasībām.
Rīgā par aizgādņa pienākumu pildīšanu iespējams saņemt materiālu atbalstu.
