Sevišķais aizbildnis

Rīgas bāriņtiesa saskaras ar situācijām, kad, pārsūdzot Bāriņtiesas lēmumu administratīvajā tiesā, attiecīgajā tiesas lietā ir nepieciešams sevišķais aizbildnis. Sevišķais aizbildnis uzklausīs nepilngadīgu personu, noskaidros nepilngadīgās personas viedokli un darīs to zināmu administratīvajai tiesai, kā arī iepazīsies ar attiecīgo lietu un piedalīsies administratīvās tiesas tiesvedības procesā, lai pārstāvētu un aizsargātu nepilngadīgās personas intereses un tiesības.*

Pamata prasības personai, kas vēlas būt par sevišķo aizbildni:

1. augstākā izglītība pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē un kurai ir ne mazāk kā triju gadu darba stāžs attiecīgajā iegūtās izglītības tematiskajā vai bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2. speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā (kas apgūtas ne agrāk kā pirms pieciem gadiem) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

3. spēja pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem nr.779 anotācijā norādītajam – par sevišķo aizbildni var būt, piemēram:

• bāriņtiesas darbinieks;
•  pašvaldības sociālā dienesta darbinieks;
•  izglītības iestādes pedagogs vai atbalsta personāla darbinieks;
•  bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists;
•  ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra speciālists;
• vai tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuras statūtos noteiktais darbības mērķis ir bērnu tiesību aizsardzības jautājumi vai atbalsts ģimenēm un bērniem,
• vai cita persona, kas atbilst projektā noteiktajām prasībām un bāriņtiesas vērtējumā ir piemērota sevišķā aizbildņa pienākumu veikšanai.

Sevišķajam aizbildnim, kurš pēc tiesas uzaicinājuma būs pildījis sevišķā aizbildņa pienākumus, būs tiesības saņemt atlīdzību par tiesas uzdevumā paveikto darbu vienā tiesas instancē 300 eiro apmērā. Atlīdzību maksās Tiesu administrācija.

Personai, kura atbilst prasībām un vēlas kļūt par sevišķo aizbildni, jāvēršas ar iesniegumu savas deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesā. Izvērtējot personas iesniegumu, bāriņtiesa pieņem lēmumu par personas iekļaušanu sevišķo aizbildņu sarakstā. 

*Administratīvā procesa likuma 21.panta 2.punkts nosaka, ka tās fiziskās personas procesuālās tiesības, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu, vai kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, īsteno šīs personas likumiskais pārstāvis. Ja likumisko pārstāvju savstarpējās intereses vai likumisko pārstāvju un nepilngadīgas personas intereses ir atšķirīgas, un, ja tiesa to atzīst par lietderīgu, tā par pilngadīgas personas pārstāvi var iecelt citu personu, izprasot bāriņtiesas viedokli, vai personu no bāriņtiesas uzturētā sevišķo aizbildņu saraksta. Ja tiesa uzskata, ka aizgādņa un tās pilngadīgās personas intereses, kuras rīcībspēju ierobežojusi tiesa, ir savstarpēji atšķirīgas, tā pēc sava ieskata, izprasot bāriņtiesas viedokli, par attiecīgās pilngadīgās personas pārstāvi var noteikt citu personu vai lūgt bāriņtiesu iecelt pilngadīgai personai aizgādni šīs personas tiesību un interešu aizsardzībai konkrētajā lietā. Kopš 2023.gada 1.janvāra stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.779 “Kārtība, kādā veido sevišķo aizbildņu sarakstu un izmaksā atlīdzību sevišķajam aizbildnim”.