Dažkārt ģimenē notiek tik lielas nesaskaņas vai katram no ģimenes locekļiem var būt atšķirīgi uzskati, kā turpmāk kārtot kādu bērnu aprūpes vai audzināšanas jautājumu, ka to var atrisināt tikai administratīvajā tiesā.
Parastos apstākļos bērnu un bērna intereses pārstāv viņa likumiskie pārstāvji – vecāki. Tomēr mēdz būt tādi gadījumi, kad bērna labākās intereses administratīvajā tiesā var pārstāvēt kāds cits, un tas būs sevišķais aizbildnis. Šādas situācijas var rasties gadījumos, kad vecāki risina aizgādības jautājumus.
Bāriņtiesa var iecelt bērnam sevišķu aizbildni arī mantisko interešu aizsardzības gadījumos (piemēram, mantojuma vai dāvinājuma), bet tādos apstākļos tiek piemēroti citi noteikumi un prasības sevišķā aizgādņa iecelšanai un rīcībai.
Sevišķais aizbildnis vajadzīgs gadījumos, ja saduras vecāku un bērnu intereses.
Tiesa vispirms vērtē ģimenes situāciju. Ja vecāku intereses ir atšķirīgas un neviens no viņiem nevar objektīvi pārstāvēt bērna intereses, tad tiesa ieceļ sevišķo aizbildni. To izvēlēsies no sevišķo aizbildņu saraksta, kuru veido bāriņtiesa.
Sevišķais aizbildnis noteiktā administratīvā lietā pārstāv un aizsargā bērna labākās intereses un tiesības administratīvā tiesvedībā. Sevišķā aizbildņa pienākumos būs:
- uzklausīt bērnu;
- noskaidrot bērna viedokli;
- pārstāvēt bērna intereses administratīvajā tiesā un piedalīties tiesvedības procesā.
Ja bērns ir 15 – 18 gadus vecs un viņa interešu pārstāvībai nepieciešams sevišķais aizbildnis, tad iestāde vai tiesa var uzaicināt tiesas sēdē piedalīties arī pašu bērnu.
Katrs cilvēks nevar kļūt par sevišķo aizbildi. Tiem cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par sevišķajiem aizbildņiem, jāatbilst vairākiem noteikumiem: jābūt zināšanām par bērnu tiesību aizsardzību un noteiktai augstākajai izglītībai un darba pieredzei, kā arī spējai pildīt sevišķā aizbildņa pienākumus. Bāriņtiesa rūpīgi izvērtē katra cilvēka pieteikumu sevišķā aizbildņa pienākumu pildīšanai, un veido sevišķo aizbildņu sarakstu.
