Precizētie noteikumi paredz, ka adoptējamā bērna deklarētajai dzīvesvietai atbilstošā bāriņtiesa noskaidro visu adopcijā iesaistīto personu viedokli par bērna adopciju un sagatavo nepieciešamo dokumentāciju par viņu piekrišanu adopcijai.
Turpmāk pēc adopcijas pieteikuma saņemšanas sešu mēnešu laikā bāriņtiesa izvērtēs personas piemērotību adoptētāja statusam, ņemot vērā dažādu faktu kopumu, tostarp noskaidrojot personas viedokli par bērna tiesībām zināt savu izcelšanos un adopcijas fakta atklāšanas nozīmīgumu bērnam, kā arī pirmadopcijas un, vajadzības gadījumā, pēcadopcijas periodā pārrunās ar adoptētāju šo jautājumu bērna labvēlīgai attīstībai. Bāriņtiesas lēmums par personas atzīšanu par adoptētāju būs spēkā piecus līdzšinējo trīs gadu vietā no tā pieņemšanas dienas. Ja piecu gadu laikā persona nebūs adoptējusi bērnu, bāriņtiesa vērtēs personas piemērotību adoptētāja statusam pēc jauna pieteikuma saņemšanas. Pieteikumu nākamā bērna adopcijai adoptētājs var iesniegt bāriņtiesā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad stājies spēkā spriedums par adopcijas apstiprināšanu, izņemot gadījumu, ja adoptētājs vēlas adoptēt jau adoptētā bērna bioloģisko brāli (pusbrāli) vai bioloģisko māsu (pusmāsu), vai bērnu, kurš dzīvo ar adoptētāju nedalītā saimniecībā, un adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa ir atzinusi, ka nākamā bērna adopcija šajā ģimenē atbilst adoptējamā, adoptētā vai cita ar adoptētāju nedalītā saimniecībā dzīvojoša bērna interesēm.
Ja adoptētājs ir izteicis vēlmi adoptēt bērnu, bāriņtiesa bērna atrašanās vietā tiksies ar adoptējamo bērnu, noskaidros viņa viedokli un noformēs sarunas protokolu. Atbilstoši noteikumiem, bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, 15 darba dienu laikā noskaidros adoptējamā bērna viedokli par adopciju un noformēs sarunas protokolu. Tāds pats termiņš bērna viedokļa noskaidrošanai ir arī tad, ja bērnam ir aizbildnis un aizbildnis ir piekritis bērna adopcijai citā ģimenē. Ar aprūpes iestādē esoša bērna sarunas protokola norakstu pēc tā noformēšanas nekavējoties nosūtīs bērnu aprūpes iestādes vadītājam.
Bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, piedalīsies vismaz vienā adoptējamā bērna un adoptētāja tikšanās reizē, ja adoptējamais bērns atrodas audžuģimenē vai aizbildnībā. Šāds grozījums noteikts, lai sekmētu vienotu praksi bāriņtiesās un nodrošinātu bāriņtiesu kā par bērna nodošanu adopcijā kompetento iestādi ar pēc iespējas neitrālu informāciju un viedokli par bērna un adoptētāja tikšanās norisi.
Pilnveidotie noteikumi paredz arī adoptētāju atbildību, informējot bāriņtiesu un bērna likumisko pārstāvi par būtiskiem apstākļiem, kas radušies pirmsadopcijas aprūpes periodā, piemēram, būtiskām nesaskaņām starp bērnu vai adoptētāju vai citu nedalītā saimniecībā dzīvojošu personu, bērnam pirmsadopcijas periodā pasliktinājusies veselība, plānota bērna izceļošana no valsts, bērns nopietni apdraud savu veselību vai attīstību, lietojot alkoholu, narkotiskās vai toksiskās vielas, vai adoptētāja rīcībā ir cita informācija, kas var būtiski ietekmēt turpmāko bērna pirmsadopcijas aprūpi.
Lai pārliecinātos par bērna dzīves apstākļiem un iekļaušanos ģimenē pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas ne retāk kā divas reizes gadā vērtēs bērna aprūpi ģimenē, tostarp dosies dzīves apstākļu pārbaudē un ar adoptētājiem, bērnu un citām nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām tiksies pārrunās, noformējot arī sarunas protokolu. Nepieciešamības gadījumā bāriņtiesa varēs pieprasīt ziņas no citām valsts vai pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām vai piesaista citus speciālistus, kā arī informēs adoptētāju par atbalsta saņemšanas iespējām.
Iepazīstieties ar visiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos "Adopcijas kārtība", kuri stājās spēkā 2024.gada 10.septembrī.
foto: freepik.com
