Trešdien, 1. jūnijā, Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā, Tieslietu ministrijas, Rīgas Bāriņtiesas, Sertificētu mediatoru padomes, Psihologu sertifikācijas padomes un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pārstāvji iepazīstināja ar kopīgi izstrādātajām vadlīnijām par piespiedu izpildi lietās, kas skar bērnu atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī.
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietniece Anastasija Jumakova norāda: “Izstrādātās vadlīnijas sniedz skaidrojumu par piespiedu izpildes procesa aspektiem ne vien tajā iesaistītajām institūcijām, bet arī vecākiem un citiem piespiedu izpildes procesā iesaistītajiem bērna tuviniekiem. Vadlīnijas ne tikai palīdzēs veidot vienotu izpratni par piespiedu izpildes procesu šajās lietās, bet palīdzēs nodrošināt tiesas nolēmumu labprātīgu izpildi vai pat atturēs no rīcības, ko juristi sauc par bērna civiltiesisku nolaupīšanu.”
Kā liecina statistikas dati par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, 2021. gadā atgriešana uz Latviju veikta 29 lietās par 33 bērniem, saskarsme ar ārvalstī esošu bērnu organizēta 4 lietās par 4 bērniem, savukārt atgriešana no Latvijas bijusi 12 lietās par 15 bērniem, un saskarsme ar Latvijā esošu bērnu nodrošināta 2 lietās par 4 bērniem.
Lai nodrošinātu bērna labāko interešu pārstāvniecību, galvenais ir visu iesaistīto pušu sadarbība. Rīgas bāriņtiesas Ģimenes domstarpību nodaļas vadītāja Iveta Lielmane uzsver:
“Sadarbība ir atslēgas vārds, runājot par jauno vadlīniju saturu un to piemērošanu dzīvē. Mēs savā darbā redzam, cik svarīgi ir sadarboties domstarpību risināšanā gan savstarpēji vecākiem, gan vecākiem un iestādēm, kā arī starp dažādām iestādēm un institūcijām. Vadlīnijas būs labs palīgs speciālistiem un sekmēs izpratni par iespējām jau preventīvi risināt radušos apstākļus, kā arī kalpos par ceļa karti iestāžu koordinētai un saskaņotai rīcībai, tādējādi samazinot arī bērniem potenciāli traumatisku brīžu pieredzi.”
Lai veicinātu nolēmumu labprātīgu izpildi un mazinātu bērniem iespējamu traumatisku pieredzi, cita starpā jāizmanto mediācijas piedāvātās iespējas, jāveic pārrunas ar personām, turklāt vairākās stadijās, gan ierosinot lietu, gan tad, kad likumīgā spēkā stājies nolēmums par bērna atgriešanos. “Mediācijai kā brīvprātības un sadarbības principos balstītam strīdu risināšanas procesam starp vecākiem vajadzētu būt pieejamai jebkurā bērna prettiesiskas aizvešanas procesa stadijā. Vecāki nevienā brīdī nepārstāj būt bērna mamma un tētis. Lai mediācija varētu sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu vecākiem un bērnam, jābūt proaktīvai rīcībai no situācijas risināšanā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem, gan personīgi uzrunājot un informējot bērna vecākus par mediācijas iespēju, gan nosūtot formālos mediācijas piedāvājumus,” norāda Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Evija Kļave.
Iesaistoties problēmsituāciju risināšanā psihologiem, Psihologu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja Rita Niedre uzsver: “Psihologs ir viens no speciālistiem, kurš iesaistās bērna un ģimenes sagatavošanai izpildes procedūrai. Viens no galvenajiem psihologa iesaistes mērķiem ir izpildes procesā informēt iesaistītās amatpersonas par bērnam iespējami saudzējošu izpildes veidu konkrētajā situācijā. Nepieciešamības gadījumā psihologs arī sniedz atbalstu bērnam.”
Savukārt Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes direktores pienākumu izpildītāja Elīna Avota norāda: “Tiesu izpildītāji ir personas, kuras veic tiesas nolēmumu izpildi saistībā ar bērnu atgriešanos citā valstī. Zvērinātu tiesu izpildītāju, tāpat kā visu iesaistīto, mērķis ir noteikt bērna labāko interešu nodrošināšanai piemērotāko piespiedu izpildes kārtību, paredzot tādu procedūru un kārtību, lai izmantojamās metodes padarītu šo procesu pēc iespējas saudzējošāku bērnam.” Kopīgi sagatavotās vadlīnijas veidos vienotu izpratni par piespiedu izpildes procesu visām iesaistītajām personām, sekmējot pēc iespējas bērnu interesēm atbilstošu tiesas nolēmumu izpildes nodrošināšanu, uzsver E.Avota.
Vadlīnijas izstrādātas Tieslietu ministrijas vadītajā starpinstitūciju darba grupā, kuras sastāvā darbojās zvērināti tiesu izpildītāji, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneši, kā arī pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Labklājības ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Tiesībsarga biroja, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, Psihologu sertifikācijas padomes un Sertificētu mediatoru padomes.
Vadlīnijas par piespiedu izpildi lietās, kas skar bērnu atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī pieejamas šeit.
