Arvien biežāk bāriņtiesām, tostarp arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesai, jāiesaistās ģimenes domstarpību risināšanā, kur lietas nereti kļūst komplicētākas. Pie mums nonāk tie pāri, kuri savās attiecībās vairs nekādi nespēj savstarpēji komunicēt, nemaz nerunājot par iespējām vienoties kādos būtiskos jautājumos, piemēram, par bērnu aprūpes aspektiem. Šie ir pāri, kuri uzsākuši vai jau ilgāku laiku ir šķiršanās procesā, vai arī jau izšķīrušies, bet nevar saskatīt un atrast kopsaucēju turpmākajai abu kopīgo bērnu audzināšanai vai uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību.
Cilvēki šķiršanās procesā ir krīzē, un šādā stāvoklī ļoti daudzi pieaugušie vairs nespēj kontrolēt savas emocijas, bet uztur tās pastāvīgā spriedzē, pat eskalē un turpina provocēt. Tiek domāti un meklēti jauni un jauni veidi, kā sāpināt vai ieriebt bijušajam partnerim vai partnerei. Tiek iesaistīti bērni, draugi, vecāki, arī kaimiņi, institūcijas un nereti pat mediji, lai pierādītu savu “taisnību” un atklātu, cik otrs bija un ir slikts. Reālas pāra attiecības tiek risinātas caur vecāku prizmu un lomām “māte” un “tēvs” – tu esi slikts vecāks, bērnus pie tevis nevar laist u.tmldz.
Ja divi pieaugušie nav varējuši savstarpēji vienoties, tad parasti tiek iesaistīts trešais - tiesa, un tur abas puses ne tikai manipulē ar informāciju par otru vecāku, iesniedzot dažnedažādus dokumentus, liecības, ierakstus utt., bet arī raksta sūdzības un iesniegumus dažādās instancēs par procesā iesaistītajām institūcijām un to darbu, piemēram, par bāriņtiesas atzinumiem, sociālā dienesta rīcību, vai tiesas lēmumiem. Diemžēl šajā visā tiek aizmirsts par bērniem un patiesajām bērnu vajadzībām, jo vēl joprojām tiek risinātas pāra nesaskaņas, aizvainojumi u.c. Bāriņtiesas vai tiesas nolēmums noregulē konkrētu ģimeņu domstarpību situāciju no tiesību viedokļa, bet cilvēciskās attiecības cieš, it īpaši lietā iesaistītie bērni.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts norādījis, ka viens no efektīvākajiem strīda risināšanas līdzekļiem ģimenes lietās ir mediācija un saprātīga visu iespējamo ārpustiesas līdzekļu izmantošana komunikācijas veicināšanai, jo tā dod ilgtermiņa rezultātu - bērnu emocionālo stabilitāti. Senāts arī skaidrojis, ka strīdi ģimeņu lietās būtu pamatā atrisināmi ārpus tiesas, ja bērnu vecāki komunicētu ar mērķi nodrošināt bērnu vislabāko interešu ievērošanu, noliekot malā savas ambīcijas.1
Ņemot vērā Rīgas bāriņtiesas uzkrāto pieredzi, mēs varam teikt, ka mūsu sabiedrībā pieaugušiem cilvēkiem ir zems konfliktu risināšanas un attiecību veidošanas līmenis. Lai atrisinātu līdzīgas problēmas, pieaugušajiem ir jāgrib tās atrisināt un jāfokusējas nevis uz savstarpējām kā bijuša pāra sliktajām attiecībām, bet jāmeklē jauni modeļi turpmākajām attiecībām ar saviem bērniem. Ir arī cilvēki, kuriem vai nu kādā dzīves posmā, vai vispār ir grūti izvērtēt sava bērna vajadzības, un tas ietekmē dažādu lēmumu pieņemšanu. Atsevišķi dzīvojošiem vecākiem rekomendējam apmeklēt šķirti dzīvojošu vecāku terapeitu, kas palīdzēs pārstrukturēt attiecības tā, lai divi pieaugušie cilvēki būtu labi vecāki saviem bērniem. Vecākiem ir jāmācās savstarpēji sarunāties un vienoties, kā pēc šķiršanās realizēt savu mātes un tēva lomu, izvirzīt bērnu intereses priekšplānā un patiesi mīlēt savus bērnus, jo pāra attiecības būs beigušās, bet mamma un tētis bērniem šie divi pieaugušie turpinās būt. Par šo un citiem bāriņtiesas darba aspektiem rakstā "Ir reizes, kad vienkārši jūti - kaut kas nav kārtībā" stāsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
1(Senāta 2020.gada 14.oktobra rīcības sēdes lēmuma lieta nr.SKA-1428/2020,401035952165519), ECLI:LV:AT:2020:1014. A420165519.12.L, 9.punkts, 2021.gada 8.decembra lēmuma lieta Nr.SKA-1243/2021, (A420234320), ECLI:LV:AT:2021:1208.A420234320.19.L, 5.punkts.)
Attēls no freepik.com - Angry parents arguing in front of crying child
