Pēc vakar, 19.maijā, TV3 raidījuma “Bez tabu” sižeta par mantojumu bērnam “10gadīga meitene manto 2 tūkstošus eiro parādu”, vēlamies informēt par bāriņtiesas funkcijām un darbībām mantošanas gadījumos, lai sabiedrība gūtu atbilstošu un korektu priekšstatu par mantojuma pieņemšanas vai noraidīšanas kārtību un tālākām darbībām. Sižetā tika iekļauts nepilnīgs mūsu intervijā sniegtais skaidrojums situācijas izpratnei.
Uzsveram, ka Rīgas bāriņtiesa nekomentēja sižetā izskanējušo gadījumu tāpat kā jebkuru citu konkrētu situāciju, lai ievērotu datu aizsardzības prasības.
Normatīvie akti skaidri nosaka bāriņtiesas funkcijas mantojuma lietu gadījumos, bet konkrēti – bērna mantojumu vecāks kā bērna likumiskais pārstāvis nevar pieņemt vai atraidīt bez bāriņtiesas lēmuma. Tāpat likums paredz, ka bērns mantojumu var pieņemt tikai ar inventāra tiesību. Tās nozīmē, ka nepilngadīga persona par mantojuma atstājēja parādiem atbildēs tikai ar sava mantojuma inventāra sarakstā norādīto mantu, nevis ar savu personīgo mantu.
Kā notiek mantojuma pieņemšana vai atraidīšana bērnam?
Mantinieki dodas pie notāra ar mantošanas iesniegumu uzsākt mantojuma lietu. Ja mantinieks ir bērns, tad parasti vecāki dodas uz bāriņtiesu, kā arī par saviem līdzekļiem apmaksā tiesu izpildītāja darbu – inventāra saraksta sastādīšanu. Tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz notāra aicinājumu, noformē mantojuma inventāra sarakstu. Šajā sarakstā būs atspoguļota visa pieejamā informācija par mantojuma saturu - kustamo vai nekustamo mantu, naudu vai tmldz., bet tajā tiek norādīti tikai aktīvi – kas mirušajai personai ir piederējis un var tikt mantots, bet kreditoru pretenzijas mantojuma inventāra sarakstā netiek apkopotas. Inventāra sarakstam nav noteikti kritēriji, kam un kādā veidā jāatspoguļojas šajā dokumentā. Jāpiebilst, ka, vispārīgi skatoties uz mantojumiem, nebūs iespējams gūt absolūtu pārliecību par mantojuma masas pilnību, jo vienmēr starp mantojuma atstājēju un kādu citu personu var būt pastāvējušas saistības, kas nav reģistrētas un atklājamas, tādejādi arī iekļaujamas inventāra sarakstā.
Pamatojoties uz inventāra sarakstu un citiem oficiāliem dokumentiem, piemēram, vecāku iesniegumu, kas ir bāriņtiesas rīcībā, trīs bāriņtiesas locekļu sastāvs lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt mantojumu.
Lai atraidītu mantojumu, bāriņtiesai jāgūst faktiski apliecinājumi, ka pēc kreditoru prasījumu (ja tādi eksistē) dzēšanas bērns nevarēs iegūt mantisku labumu, vai arī vecāks var iesniegt bāriņtiesai pamatojumu ar lietiskajiem pierādījumiem, kāpēc mantojuma pieņemšana radītu vairāk zaudējumu, nekā ieguvumu bērnam.
Ar uzsvaru bērnam, jo mantojuma gadījumos vecākiem var būt citas intereses un vēlmes, kas var nesakrist ar bērna interesēm. Dažkārt bērna mantojuma pārvaldīšana var sagādāt grūtības tās pārvaldītājam, no tā nav iespējams izvairīties, bet tas nenozīmē, ka mantojums nav bērna interesēs.
Bāriņtiesas ieskatā bērna interesēs ir iegūt mantu, un faktiski mantojuma pieņemšana būs bērna interesēs, ja pēc obligāto izdevumu segšanas par mantojuma apliecības saņemšanu un inventāra saraksta sastādīšanas paliek kāds mantas apmērs.
Bāriņtiesa nevar atbildēt par apstākļiem, kas rodas vēlāk un var ietekmēt mantojuma pārvaldības vieglumu vai grūtumu. Bāriņtiesa nesniedz palīdzību mantojuma pārvaldīšanā, piemēram, palīdzot atrast kādai mantai pircēju, palīdzot reģistrēt īpašumu vai līdzīgi, bet var dot ieteikumus, kādā veidā bērna mantojuma pārvaldītājam tālāk ar šo mantojumu rīkoties. Bērna mantojumu līdz pilngadības sasniegšanai pārvalda vecāks, kurš atbildīgi izvēlas atbilstošu risinājumu, lai manta neietu zudībā un bērns to varētu saņemt.
Bāriņtiesas lēmumu par mantojuma pieņemšanas vai atraidīšanas atļauju ir iespējams arī pārsūdzēt mēneša laikā kopš tā pieņemšanas.
Ja bāriņtiesas lēmums netiek pārsūdzēts, tad ar lēmumu par atļauju pieņemt mantojumu jādodas pie notāra, izsakot gribu mantot. Mantojuma pieņemšana ir uzskatāma par notikušu, kad notārs izsniedz mantojuma apliecību.
Foto: pexels.com/cottonbro
