Noteikta jauna kārtība, kādā bāriņtiesām jāsniedz atzinums tiesvedības procesos. Šīs izmaiņas ļaus izvairīties no lēmumu novilcināšanas. Precizētas arī vairākas darbības Bāriņtiesu likumā paredzēto funkciju veikšanai.
Pilnveidotā lēmumu pieņemšanas kārtība noteikta Bāriņtiesas darbības noteikumu grozījumos, kas stājas spēkā piektdien, 25. septembrī.
Bāriņtiesu darbības noteikumi Nr. 1037 ir papildināti ar ar IX1 nodaļu “Bāriņtiesas atzinuma sniegšana pēc tiesas pieprasījuma”.
Bāriņtiesu likuma 50. pantā noteikts, ka bāriņtiesa pēc tiesas pieprasījuma sniedz atzinumus:
- lai noteiktu kārtību, kādā izmantojamas saskarsmes tiesības un tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu;
- viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanai;
- aizgādības tiesību atņemšanai vai atjaunošanai;
- paternitātes atzīšanai vai apstrīdēšanai;
- citos Civilprocesa likumā paredzētajos gadījumos.
Ieguldītais administratīvais resurss nesamērīgs
Visbiežāk sastopamā konfliktsituācija vecāku starpā pēc šķiršanās ir jautājumos, kas saistās ar nespēju vienoties par bērna turpmāko aprūpi un cieņpilni atrisināt savstarpējās domstarpības. Bāriņtiesas 2019. gadā pēc tiesas pieprasījuma ir devušas 842 atzinumus par bērna aizgādības noteikšanu un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, norādīts Labklājības ministrijas izstrādāto grozījumu anotācijā.
Praksē ir iedibinājusies kārtība, ka vecāki tiesvedības procesa ietvaros piesaista advokātus un savstarpējās konfliktsituācijas risina bāriņtiesas atzinuma sagatavošanas procesā bāriņtiesā, nevis tiesā, pieņemot, ka tas ir izšķirīgais pierādījums, kuru tiesa ņems vērā, pieņemot galīgo noregulējumu. Tādējādi iesaistītās institūcijas iegulda nesamērīgi daudz darba un administratīvo resursu ģimenes konfliktu risināšanā. Tas savukārt negatīvi ietekmē bāriņtiesas spēju veikt citas likumā noteiktās funkcijas, piemēram, nodrošināt ģimenisku vidi ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, jo lielākā daļa darbinieku resursu tiek patērēti, risinot vecāku domstarpības.
Bāriņtiesas sniegtais atzinums tiesai nav saistošs vecākiem un ir tikai viens no pierādījumiem tiesā. Par spīti tam, vecāki, kurus nepamierina šis atzinums, nereti cenšas to apstrīdēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI), Labklājības ministrijā, Tiesībsarga birojā, Ģenerālprokuratūrā u. c. bērnu tiesību aizsardzības iestādēs, norādot uz šķietamiem bāriņtiesas pārkāpumiem bērnu tiesību nodrošināšanā, lai gan šie iebildumi būtu jāiesniedz tiesā. Piemēram, VBTAI 2018. gadā ir saņemti 220 iesniegumi, savukārt Tiesībsarga birojā – 111 iesniegumi, kas saistīti ar vecāku domstarpību lietu risināšanu.
Atzinumu pieņems bez lietas dalībnieku klātbūtnes
Noteikumu izmaiņu mērķis ir uzlabot bāriņtiesas darba efektivitāti, vienlaikus neierobežojot personas tiesības līdzdarboties iestādes uzsāktajā procesā.
Noteikumu jaunā nodaļa paredz, ka atzinumi, kas tiek sniegti pēc tiesas pieprasījuma, tiek pieņemti bāriņtiesas sēdē, neesot klāt personai, kuras intereses skar atzinums. Šie atzinumi jāsagatavo rakstveida formā. Bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas lietu var izskatīt tās personas klātbūtnē, uz kuru attiecas atzinums tiesai.
Pēc tiesas pieprasījuma saņemšanas bāriņtiesa informē tiesu par termiņu, kādā tiks sagatavots atzinums.
Bāriņtiesas sniegtais atzinums tiesai nav saistošs vecākiem un ir tikai viens no pierādījumiem tiesā. Par spīti tam, vecāki nereti cenšas to apstrīdēt.
Lietas dalībniekiem, kuri bāriņtiesā iesnieguši attiecīgu iesniegumu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, bāriņtiesa nodrošina iespēju no šiem materiāliem izrakstīt vai, izmantojot personas tehniskos līdzekļus, nofotografēt nepieciešamo informāciju, vai ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot lietas dokumentu kopijas. Bāriņtiesai ir tiesības atteikt lietas dokumentu kopiju izsniegšanu atkārtoti, ja attiecīgais pieprasījums nav pamatots ar objektīviem iemesliem.
Ar grozījumiem noteikumos precizēta aizbildnībā un aizgādnībā esošas personas dzīves apstākļu pārraudzība: noteikts, ka bāriņtiesai dzīves apstākļu pārbaudes aktā par aizbildnībā esošā bērna aprūpi jāiekļauj vismaz informācija par bērna viedokli, dzīves apstākļiem, savstarpējām attiecībām ar aizbildni un nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, kā arī bērna saskarsmi un iespējām kontaktēties ar vecākiem un citiem radiniekiem. Tāpat bāriņtiesai jānoskaidro un jānorāda aizbildņa viedoklis par aizbildnības pārvaldību un savstarpējām attiecībām ar aizbilstamo.
Noteikumos ir arī citas izmaiņas.
