2023.gadā Rīgas bāriņtiesa saņēma turpat 50 lūgumus no Tieslietu ministrijas iesaistīties dažādās bērnu jautājumu risināšanas situācijās. Tās lielākoties bija saistītas ar aizbildņu meklēšanu bērniem, kuru Latvijas valstspiederīgo vecākiem ārvalstīs pārtrauktas aizgādības tiesības. Arvien no ārvalstīm tiek saņemta informācija par tur dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo bērniem, kuri tiek šķirti no ģimenes, jo vecākiem ir problēmas ar atkarību izraisošu vielu lietošanu un viņi nespēj parūpēties par saviem bērniem. Atsevišķi lūgumi bija arī par bērnu prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas gadījumiem, kā arī prasījumi pārliecināties par bērna ierašanos un dzīves apstākļiem Latvijā pēc atgriešanās no dzīvesvietas citā valstī. Dažos gadījumos saņemta arī informācija par vecāku fizisku vardarbību pret bērniem.
Bērnu prettiesiskās aizvešanas vai aizturēšanas gadījumi skaidrojami ar situācijām, kad dažādu apstākļu dēļ viens vecāks nav paziņojis otram vecākam par izbraukšanu no valsts ar bērnu, un neinformētais vecāks ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs par bērna nolaupīšanu.
Rīgas bāriņtiesas Juridiskās nodaļas vadītāja Marija Ļeonova akcentē:
Pagājušajā gadā mainījās Eiropas Savienības regulējums informācijas apmaiņas nosacījumiem bērnu lietās, kas no darbiniekiem prasīja elastību un jaunu zināšanu apguvi. Papildus iezīmējās jauna tendence – paplašinājās to valstu loks, ar kurām līdz šim bijusi sadarbība mūsu Latvijas bērnu tiesību nodrošināšanā. Būtiski, ka visi ārvalstu gadījumi no bāriņtiesas darbiniekiem nozīmē ne tikai zināšanas par bērnu tiesībām dažādās valstīs - tajos nepieciešama emocionālā inteliģence un dziļa empātija, jo bērns nokļuvis neikdienišķā situācijā, nereti pat ne savā dzimtajā zemē.”
Savukārt 48 gadījumos Rīgas bāriņtiesa nosūtījusi pieprasījumus ārvalstu kompetentajām iestādēm. Informācija lielākoties tiek pieprasīta, kad bāriņtiesā jālemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai atjaunošanu vecākam, kurš dzīvo ārvalstīs, kā arī vecāku domstarpību risināšanas lietās, kad viens no vecākiem jau dzīvo vai plāno pārcelties uz dzīvi citā valstī.
Nodrošinot Latvijas valstspiederīgo bērnu intereses, Rīgas bāriņtiesa visbiežāk sadarbojās ar atbildīgajām institūcijām Apvienotajā karalistē, Vācijā, Norvēģijā, Īrijā un Somijā. Kopumā sadarbības valstu loks paplašinājās - gadījumi bija gan tādās Eiropas Savienības valstīs kā Spānijā, Zviedrijā, Kiprā, gan ārpus ES robežām: Kanādā, Baltkrievijā, Krievijā un Austrālijā.
Atgādinām, ka vecākiem vai bērnu aprūpētājiem pieejamas Tieslietu ministrijas sagatavotās vadlīnijas ar padomiem par bērnu audzināšanu un labklājības veicināšanu atbilstoši citu valstu tiesībām: https://www.tm.gov.lv/lv/informacija-par-bernu-tiesibu-aizsardzibu-arvalstis.
Pērn Rīgas bāriņtiesa 88 lietās ir lēmusi par ārkārtas aizbildņu iecelšanu Ukrainas bērniem, kas kopumā kopš kara sākuma Ukrainā veido 389 lietas. Ārkārtas aizbildnis bērnam tiek iecelts gadījumos, ja viņš ieradies no Ukrainas Latvijā bez vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem. Bēgļu situācijas ir mainīgas, un nereti bāriņtiesā vēršas atkārtoti jau iepriekš satiktu ģimeņu pārstāvji. Ģimenes pēc uzturēšanās Latvijā atgriežas dzimtenē, bet pēc tam nedrošo kara apstākļu vai citu iemeslu dēļ atkal tādā pašā vai citā sastāvā ierodas šeit.
Sadarbojoties ar Latvijas Valsts robežsardzi, pagājušajā gadā Rīgas bāriņtiesa pārstāvēja arī vairāku trešo valstu kā Gvatemala, Gana u.c. nepilngadīgo pavalstnieku vai bezvalstnieku intereses gadījumos, kad viņi bija šķērsojuši mūsu valsts robežu bez pieaugušā un viņiem vēl nebija iecelts cits likumiskais pārstāvis.
Foto: https://www.freepik.com/author/freepik
