Mēs ik pa laikam saņemam jautājumus no pieaugušiem cilvēkiem, vai ir iespējams attiekties no saviem vecākiem, lai vecāku dzīves nogalē par viņiem nevajadzētu rūpēties. Šādas domas var rasties gan tāpēc, ka dzīves laikā bērnu un vecāku attiecības bijušas tikai formālas, vai gadījumos, kad jau pieaugušie bērni nesatiek ar saviem vecākiem, raisoties dažādām konfliktsituācijām vai nepārtrauktiem strīdiem. Savukārt dažkārt radinieki redz, ka viņu vecajam tuviniekam nepieciešama palīdzība, tomēr viņš no tās uzstājīgi atsakās, cenšoties tikt galā ar visu pats.
Civillikums paredz, ka personai, kurai ir nopietni veselības vai garīgā rakstura traucējumi, kuru dēļ šī personai vairs nespēj vadīt savu rīcību un darbības, tiesa personai var noteikt pagaidu aizgādnību, bet aizgādni ieceļ bāriņtiesa.
Kad nepieciešama tiesas un bāriņtiesas iesaiste, kad tuvinieks vairs nevar pats par sevi parūpēties, kā nodibināt pagaidu aizgādnību un iecelt aizgādni, kā arī - kādu atbildību uzņemas aizgādnis, raidījumā "Zini savas tiesības" skaidrojusi Rīgas bāriņtiesas Juridiskās nodaļas vadītāja Marija Ļeonova un Zemgales rajona tiesas tiesnese Sarmīte Daukšte.
Rīgā aizgādnības jautājumus risina Rīgas bāriņtiesas Mantisko un aizgādnības lietu nodaļā.
Foto: Rīgas bāriņtiesas publicitātes foto. No kreisās: Kurzemes rajona tiesas tiesniese Sarmīte Daukšte, raidījuma vadītāja Zaida Kalniņa un Rīgas bāriņtiesas Juridiskās nodaļas vadītāja Marija Ļeonova.
