Vardarbība var būt apslēpta un "neredzama" ģimenē, bet tā atklājas citā vidē - skolā. Arvien biežāk skolotāji runā par skolēnu vardarbību ne tikai vienam pret otru, bet arī pret pedagogiem.
Mēģinot cīnīties ar sekām, nevis cēloņiem, atrasts veids, kā pret vardarbību aizstāvēt vairākumu. Izglītības un zinātnes ministrija un skolu vadītāju organizācija uzskata, ka Izglītības likumā jāstiprina pedagogu tiesības, lai mazinātu emocionālās un fiziskās vardarbības problēmas skolās. Saeimas Izglītības komisijā virza ieceri skolas direktoriem piešķirt tiesības lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē, ja skolēns bijis atkārtoti vardarbīgs pret pedagogiem vai skolas biedriem. Pēdējā laikā sabiedrībā izskanējis, ka skolās trūkst nepieciešamo atbalsta speciālistu, kā arī pašiem skolotājiem ne vienmēr ir pietiekamas zināšanas un prasmes vardarbības konfliktsituāciju novēršanai. Skolotāji arī dažādu iemeslu vadīti bieži noklusējuši un nav ziņojuši par vardarbīgiem incidentiem klasēs.
Bērnu tiesību aizsardzības organizācijas un interešu aizstāvji uzskata, ka šāds risinājums nevis palīdzēs vecākiem izprast bērnu uzvedību un risināt vardarbības jautājumus, bet gan atstās gan bērnu, gan vecākus vienus savās problēmās. Pieņemot šādus grozījumus, bērni ar problemātisku uzvedību tiktu sodīti un izstumti no sabiedrības bez reāliem instrumentiem situācijas uzlabošanai, un šāds risinājums radītu nevēlamas sekas nākotnē gan kokrētiem indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidroja, ka politiķu piedāvātais risinājums ir nesamērīgs un obligāto mācību saturu valstī nevar uzlikt par pienākumu nodrošināt vecākiem.
Ekspertu viedokļus par vardarbību skolās un veidiem, kā to mazināt, publicējis sabiedrisko mediju portāls lsm.lv
Foto: https://pixabay.com/users/coyot-2009089/
